Supervīzijā tiek pētītas kouča emocijas, domas, attieksme, vērtības, pārliecības, domāšanas veids un sajūtas saistībā ar koučinga sadarbību starp: “kouču – klientu”, “kouču – sistēmu”, “kouču – organizāciju”, “kouču – mentoru”.

Supervīzijas fokusi:

1. Kouča profesijas tīrība saskaņā ar ICF 8 kouča kompetencēm un ētiku
2. Droša vide klientam
3. Droša vide koučam

Supervīzijas galvenais mērķis ir caur refleksiju veidot lielāku apzināšanos par savu kā kouča lomu un personīgās filozofijas (paterni, pārliecības, vērtības, personība, domāšanas veids, utt) ietekmi uz to. 

Uz SUPERVĪZIJU var iet:

1. Gan ar problemātisku, gan arī ļoti iedvesmojošu situāciju;

2. Strādāt ar savām vērtībām, paterniem, ieradumiem un trigeriem;

3. Pētīt specifisku klientu grupas ar ko šobrīd strādā vai vēlas strādāt;

4. Pētīt savu kā cilvēka filozofiju, un tā ietekmi uz kouča lomu.

Piemēri:

• Jūtu pastiprinātu interesi vai gluži pretēji – nepatiku – pret klientu;
• Es esmu citādāka, nevaru kaut ko pieņemt;
• Klienta tēma (pieprasījums) atsaucās man kā koučam;
• Nezinu ko darīt ar savām vai klienta emocijām;
• Neesmu apmierināts ar sevi kā kouču;
• “Krītu” ārā no sesija un nesaprotu kas mani trigerē;
• Jūtu sasaisti ar klientu;
• Parādās doma “es esmu slikts koučs”;
• Pazūd motivācija darbā kā koučam;
• Bailes strādāt ar kādu no klientiem (piem. statusa dēļ);
• Nesaprotu kāpēc klientam nav progresa mūsu sadarbībā;
• Nesaprotu ko iesākt ar to, ka klienti atceļ sesijas
• Nesaprotu kāpēc klienti nepilda soļus, kurus apņemās izdarīt;
• Jūtu ‘izdegšanu’, “vilšanos”, “nepatiku” savā kā kouča darbā, u.c.

Supervīzija tiek rekomendēta no ICF kā kouča attīstība un izaugsme, par to tiek piešķirti CCE punkti.